Kādi nodokļi gaidāmi?

Kādi nodokļi gaidāmi?

Pirms pāris gadiem veiktās nodokļu reformas mērķi bija Latvijas iedzīvotāju drošība un labklājība. Šobrīd vērtējam, kādas izmaiņas nodokļu sistēmā vajadzīgas, lai tā būtu saprotama, uzlabotu konkurētspēju, kā arī mazinātu nevienlīdzību un ēnu ekonomiku.

Atbalstām diferencētā neapliekamā minimuma atcelšanu, ieviešot lineāru neapliekamo minimumu, vienkāršojot nodokļu aprēķināšanu.

Ar ģimeņu atbalsta sistēmas papildināšanu aicināsim mazināt bērnu nabadzības risku. Trešdaļa no vecākiem šobrīd nodokļa atvieglojumus nevar izmantot pilnā apmērā, jo saņem mazus ienākumus. Tādēļ piedāvājam papildus neapliekamajam minimumam par apgādājamiem palielināt tiešo atbalstu ģimenēm ar bērniem valsts pabalsta veidā:

  • par 1 bērnu  – 25 eiro,
  • par 2 bērniem – 100 eiro (50 eiro par bērnu),
  • par 3 bērniem 225 eiro (75 eiro par bērnu),
  • par 4 bērniem 400 eiro (100 eiro par bērnu), par katru nākamo vēl papildus 100 eiro.

Plānojam vienlīdzīgāk iesaistīt visus nodarbinātos sociālās apdrošināšanas sistēmā, ieviešot minimālo sociālo iemaksu un “mazajos nodokļu režīmos” nodarbinātajiem (pašnodarbinātie, sezonas laukstrādnieki, patentmaksas maksātāji u.c.) mainīt pārdales proporciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par labu lielākām sociālajām iemaksām. Arī veselības apdrošināšanas iemaksas (1%), kuras jau otro gadu maksā vispārējā nodokļu režīmā nodarbinātie, iestrādāsim “mazajos nodokļu režīmos”.

Vērtēšanas un viedokļu krustugunīs ir nonācis mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīms (MUN), kas liedz saņemt darbiniekiem pilnvērtīgas sociālās garantijas un ļauj legāli optimizēt darbaspēka nodokļus. MUN ir labi piemērots īstermiņā un ekonomisko krīžu pārvarēšanai kā īslaicīgs atspēriens tautsaimniecības paplašināšanā. Būtiskākā MUN priekšrocība ir vienkāršība, kas kopā ar iespēju dibināt SIA, iemaksājot pamatkapitālā 1 eiro, radīja vienkāršu veidu, kā izveidot uzņēmumu. Daļa iedzīvotāju, kas finanšu krīzes dēļ zaudēja darbu kā darba ņēmēji, tika atturēti no emigrācijas, pašiem kļūstot par uzņēmējiem. Jāsaprot, ka šāda sistēma ilgtermiņā rada sociāli neaizsargātu sabiedrības daļu, kā arī neveido tiem pensijas uzkrājumu. Nacionālā apvienība, domājot ilgtermiņā un izvērtējot šī brīža MUN nozīmi, piedāvās pārveidot MUN sistēmu, pakāpeniski ceļot MUN likmi līdz 20%, novirzot šos līdzekļus sociālajās iemaksās. Vienlaikus jāizslēdz nozares, kur novērojama šī nodokļu režīma būtības apiešana un fiktīvas darbības, kā tas ir bijis taksometru nozarē. Tajā pašā laikā jāizveido dzīvesstila vai mazā ģimenes uzņēmuma statuss, ja uzņēmums atbilst tautsaimniecībai, tradīcijām un reģioniem svarīgiem kritērijiem, kam dotu iespēju izmantot vienkāršotu nodokļu maksāšanas režīmu.

Nodokļu politikas izmaiņās tiek vērtēti arī dažādi scenāriji nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā. Nacionālā apvienībā uzskata, ka par sabiedrībā pieņemama lieluma mājokli, kurā deklarēts pats īpašnieks, nodoklis nebūtu jāmaksā, bet nodoklim kopumā jābūt mazāk atkarīgam no kadastrālās vērtības, tas nedrīkst atšķirties tūkstoškārt par vienāda lieluma īpašumu. Tāpat jāparedz aizsargmehānismi mājokļu īpašniekiem, kuri ieguvuši savu īpašumu pirms tirgus vērtību straujās augšupejas.

Mūsu galvenie pamatprincipi nodokļu izmaiņām būs taisnīgums, nabadzības un ēnu ekonomikas samazināšana.

Ilze Indriksone, Saeimas deputāte



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *